Lai mazinātu ar alkohola lietošanu saistītos nāves gadījumus, mediķi aicina palielināt alkohola cenu un turpināt ierobežot reklāmu

Noslēdzot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) organizēto semināru par alkohola ierobežošanas politiku Latvijā, mediķi aicina mazināt ar alkohola lietošanu saistītos nāves gadījumus, ieviešot pierādītus un efektīvus alkohola lietošanu mazinošus pasākumus. 

Lielā daļā Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Latvijā, alkohols ir kļuvis finansiāli pieejamāks nekā tas bija pirms 10 gadiem. Alkohols nav pārtikas produkts, bet gan luksusa prece. Par alkohola pieejamību nevar spriest pēc tā cenas veikala plauktā, bet gan veicot cenas un iedzīvotāju ienākumu līmeņa un pirktspējas aprēķinus. Lai salīdzinātu degvīna, alus un piena pieejamību Latvijā, tika aprēķināts, cik litrus katra produkta var nopirkt par vidējo darba algu. Rezultātā jāsecina, ka alkoholiskajiem dzērieniem šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā pienam, respektīvi, 2011. gadā Latvijā par vienu darba algu varēja iegādāties aptuveni 1,5 reizes vairāk degvīna vai alus, bet pienu par aptuveni diviem procentiem mazāk nekā 2003. gadā.

Lai mazinātu alkohola kaitējumu, pastāv neskaitāmi risinājumi, tomēr efektīvākais ir alkohola finansiālās pieejamības ierobežošana. Kā liecina starptautiskie pētījumi, tad par 10 procentiem palielinot alkohola cenu, par 10-26 procentiem samazinās tā patēriņš. Viens no pasākumiem, kas ļautu mazināt alkohola radīto kaitējumu, kā arī palielināt valsts budžeta ieņēmumus, ir alkohola akcīzes nodokļa palielināšana (piemēram, reizi 12 mēnešos), kas būtu ne zemāks kā inflācijas kāpums. Šāds risinājums ir ieviests vairākās valstīs, tai skaitā Igaunijā. Veselības speciālisti uzskata, ka šāda taktika būtu ieviešama arī Latvijā. Tāpat daudzas Eiropas valstis šobrīd diskutē par minimālās cenas noteikšanu alkohola vienībai – tā ir zemākā iespējamā alkohola cena, t.sk. ar atlaidēm.

Tāpat speciālisti uzskata, ka jāturpina ieviest alkohola reklamēšanas ierobežojumus, īpaši televīzijā un internetā. Pozitīvi tiek vērtēti Veselības ministrijas īstenotie un plānotie alkohola reklāmas ierobežojumi.

SPKC dati liecina, ka 2012. gadā reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā bija 10,2 litri absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo (vecāku par 15 gadiem). Kopš 2009. gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus, 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 4,7 litri alus (izteikts absolūtā alkohola litros) salīdzinājumā ar 3,8 litriem stipro alkoholisko dzērienu, 1,2 litriem vīna un 0,6 litriem cita veida alkohola.

SPKC veiktie Potenciāli zaudēto mūža gadu (PZMG) (gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz 64 gadu vecumam (darbspējas vecums), ja nebūtu miris nelaimes gadījumā, kādas slimības vai cita iemesla dēļ) un mirstības aprēķini rāda, ka 2011. gadā alkohola lietošanas dēļ miruši 1173 15–64 gadus veci iedzīvotāji (972 vīrieši un 201 sieviete). Balstoties uz šiem aprēķiniem, 2011.gadā mūsu valsts alkohola lietošanas dēļ ir zaudējusi 18977 potenciālos mūža gadus, kas ir 20,8 procenti no visiem zaudētajiem gadiem šajā vecumā.

…………………………………

Likumsakarīgi, ka ar tik augstu alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotājiem ir slikts veselības stāvoklis, augsta mirstība, kas saistīta ar alkohola lietošanu, kā arī zaudējumi tautsaimniecībai.

Mediķi un sabiedrības veselības speciālisti uzsver – lai risinātu alkoholisma problēmu, ir nepieciešams mainīt sabiedrības attieksmi pret alkohola lietošanu. Tāpat, kā esam pieņēmuši, ka dzert un braukt ir slikti, mums, kā sabiedrībai ir jāsaprot, ka pieaugušie nedrīkst pirkt alkoholu nepilngadīgajiem, ka alkohola pārdošana un lietošana sporta un kultūras pasākumos ir nesavienojama, un ka piedzēries cilvēks ir drauds savai un apkārtējo drošībai un veselībai.

Semināra prezentācijas:

Pētījuma par alkohola cenu ietekmi uz alkohola patēriņu un ar tā lietošanu saistītām sekām kopsavilkums

Atbilstoši pasaulē arvien pieaugošām zināšanām alkohola lietošana, it īpaši pārmērīga alkohola lietošana, ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām slimībām (to grupām) vai stāvokļiem. Pētījumos ir pierādīts, ka būtiska loma ir izdzertā alkohola daudzumam, respektīvi, jo vairāk indivīds patērē alkoholu, jo lielāks risks, ka viņš izdarīs kaitējumu sev vai citiem salīdzinājumā ar nelietojošiem vai lietošanu pārtraukušiem. Piemēram, nesen publicētie Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras (International Agency for Research on Cancer – IARC) vērtējumi un, uz tiem balstoties, veiktie pētījumi, rāda, ka rūpnieciski ražotie alkoholiskie dzērieni neatkarīgi no to veida satur vairākas kancerogēnas vielas, no kurām veselībai kaitīgākais ir etanols, kas pat mazās devās kā dzīvniekiem, tā arī cilvēkiem veicina ļaundabīgo audzēju veidošanos.

Jaunākais Global Burden of Disease (GBD) pētījums un tā ietvaros veiktie aprēķini rāda, ka pasaulē 2010. gadā miruši aptuveni 5 miljoni cilvēku alkohola lietošanas dēļ, savukārt ar alkohola lietošanu saistītu slimību potenciāli zaudēto un invaliditātē pavadīto gadu (ang. disability adjusted lifeyears –DALY) skaits pārsniedza 136 miljonus. Alkohola lietošana visu vecumu iedzīvotāju vidū ir trešais nozīmīgākais invaliditātes un priekšlaicīgas nāves riska faktors globālā mērogā, tikai nedaudz «atpaliekot» no smēķēšanas un augsta asinsspiediena, savukārt 15–49 gadus vecu iedzīvotāju vidū – galvenais novēršamais riska faktors. Pētījumi rāda, ka vislielāko kaitējumu gan sabiedrības, gan indivīda veselībai rada pārmērīga alkohola lietošana. 77% mirstības no ar alkohola lietošanu saistīto slimību un stāvokļu dēļ (pēc aizsargājošā efekta atsevišķām sirds asinsvadu slimībām un diabētam atņemšanas) rodas pārmērīgas alkohola lietošanas rezultātā, t.i., vīriešiem izdzerot vairāk kā 60 gramus absolūtā alkohola dienā, bet sievietēm – 40 gramus.

Lai mazinātu alkohola kaitējumu, pastāv neskaitāmi risinājumi kā valsts mērogā iespējams ietekmēt alkohola patēriņu. Viens no visvairāk pētītajiem un efektīvākais risinājums, kas samazina alkohola patēriņu sabiedrībā un tādējādi arī alkohola lietošanas sekas – slogu veselības, labklājības un sabiedrības drošības jomām – ir alkohola finansiālās pieejamības ierobežošana. Visvienkāršāk un plašāk īstenotais politikas risinājums ir alkohola finansiālās pieejamības kontrole ar alkohola akcīzes nodokļa politiku. Turklāt pārdomātas alkohola akcīzes nodokļa politikas veidā pat ar mazāku alkohola patēriņu iedzīvotāju vidū iespējams palielināt valsts ieņēmumus, nemaz nerunājot par novērstiem izdevumiem, kas jebkurā gadījumā vairākkārtīgi pārsniedz valsts ieņēmumus.

Šī pētījuma ietvaros analizēta literatūra par alkohola cenu ietekmi uz patēriņu un sekām, balstoties uz Latvijā veiktiem pētījumiem un apkopoto statistisko informāciju, aprēķinātas alkohola atributējamās frakcijas (ang. alcohol attributable fractions) un alkohola cenu elastīgums, veikti mirstības un potenciāli zaudēto mūža gadu aprēķini no ar alkohola lietošanu tieši un daļēji saistītām slimībām, analizēti Nacionālā veselības dienestā apkopotie dati par saslimšanām ar tieši un daļēji ar alkohola lietošanu saistītām slimībām.

2012. gadā reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā bija 10,2 litri absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo (vecāku par 15 gadiem). Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola. Kopš 2009. gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus, 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 4,7 litri alus (izteikts absolūtā alkohola litros) salīdzinājumā ar 3,8 litriem stipro alkoholisko dzērienu, 1,2 litriem vīna un 0,6 litri cita veida alkohola jeb attiecīgi 46,0%, 37,3%, 11,8% un 5,9%.

Papildus reģistrētajam alkoholam pastāv dažāda rakstura «neregulārais» alkohola tirgus, piemēram, alkohola tirdzniecība t.s. «točkās» vai no paziņām, pašu iedzīvotāju importētais vai ražotais. Atbilstoši 2011. gadā veiktā pētījuma par atkarību izraisošo vielu lietošanu datiem secināts, ka kopumā aptuveni 16% iedzīvotāju patērētā alkohola tiek iegūts ārpus reģistrētā alkohola tirgus. Dažādiem alkoholiskiem dzērieniem ir atšķirīgs nereģistrētā alkohola tirgus apmērs – tas ir augstāks stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (38%), ievērojami zemāks vīnam (19%), savukārt pētījuma dati rāda, ka nereģistrētā alkohola tirgus praktiski nepastāv alus, sidra vai gatavo alkoholisko kokteiļu iepakojumā tirgus segmentos (<1%). Tāpat šī pētījuma dati rāda, ka dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem nereģistrētās aprites veids ir atšķirīgs, piemēram, stiprie alkoholiskie dzērieni relatīvi biežāk tiek iegūti t.s. «točkās», savukārt vīns – iedzīvotāju importētais vai pašu ražotais.

Latvijā pieejamā informācija rāda, ka alkohola lietošana ir koncentrēta noteiktās sabiedrības grupās – 10% visvairāk alkoholu lietojošo iedzīvotāju izdzer 57% visa patērētā alkohola. Turklāt, salīdzinot šos datus ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem, vērojams, ka Latvijā visvairāk alkoholu lietojušo iedzīvotāju patēriņš ir relatīvi augstāks nekā Kanādā, ASV vai Lielbritānijā.

Likumsakarīgi, ka ar tik augstu alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojams būtiski sliktāks veselības stāvoklis, augstāka mirstība no ar alkohola lietošanu tieši un daļēji saistītām slimībām, kā arī lielāki zaudējumi tautsaimniecībai. Tā, piemēram, iepriekš minētajā GBD pētījumā par 2010. gadu aprēķināts, ka Latvijā alkohola lietošana ir būtiskākais priekšlaicīgas nāves un invaliditātes riska faktors, ievērojami pārsniedzot riskus, kas saistīti ar smēķēšanu un augstu asinsspiedienu.

Nesen publicētā pētījumā, kurā salīdzināts alkohola lietošanas kaitējums un modelēti dažādi iespējamie scenāriji Eiropas Savienības mērogā, secināts, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vislielākie zaudējumi (izteikti kā priekšlaicīga mirstība, slogs veselības aprūpes sistēmai, neieņemtie ienākumi, u.tml.) rodas alkohola lietošanas dēļ. Atkarībā no izmantotā indikatora – mirstības, potenciāli zaudēto mūža gadu vai invaliditātes – kāda no Baltijas valstīm ieņem pirmo vietu Eiropā alkohola radītā kaitējuma ziņā. Piemēram, pētnieki secinājuši, ka Latvijā ir augstākais potenciāli zaudēto mūža gadu īpatsvars vīriešu vidū (jeb 34,0%), savukārt sieviešu vidū nedaudz augstāks par Latvijas rādītāju (12,8%) ir tikai Igaunijā (13,2%).

Mūsu veiktie aprēķini šī pētījuma ietvaros ir konservatīvāki – 15–64 gadus vecu vīriešu vidū potenciāli zaudēto mūža gadu īpatsvars no visiem PZMG 2011. gadā aprēķināts kā 23,9%, savukārt sieviešu vidū – 12,5%. Šeit būtiski uzsvērt, ka mūsu un aprēķinos ES mērogā ir ievērojamas atšķirības nāves cēloņu pārkodēšanas stratēģijās – ja mūsu aprēķinos tika izmantoti nepārkodēti nāves cēloņi, tad starptautiski veiktajos aprēķinos pēc dažādiem algoritmiem tiek «uzlabota» nāves cēloņu datu kvalitāte. Piemēram, tiek pārkodēti neprecizētie jeb t.s. «garbage» SSK-10 kodi, līdz ar ko starptautiskie aprēķini iespējams atspoguļo radīto kaitējumu precīzāk. Ļoti labi situāciju par «garbage» kodiem raksturo neprecizētas kardiopātijas diagnoze (SSK–10 I42.9), kas nereti varētu arī nozīmēt alkohola kardiopātiju (SSK–10 I42.6), un tieši neprecizēta kardiopātija ir otrs biežāk minētais nāves cēlonis priekšlaicīgi mirušo ārstēto alkohola lietotāju vidū. Ja alkohola kardiopātija ir tieši ar alkohola lietošanu saistīta slimība un tiek iekļauta PZMG un mirstības aprēķinos, tad neprecizēta kardiopātija – netiek iekļauta.

PZMG un mirstības aprēķini rāda, ka 2011. gadā alkohola lietošanas dēļ miruši 1173 15–64 gadus veci iedzīvotāji (972 vīrieši un 201 sieviete) kopumā potenciāli zaudējot 18977 mūža gadus, no kuriem 83% ir vīriešu vidū.

Analizējot alkohola lietošanas dēļ potenciāli zaudēto mūža gadu vai mirstības tendences kopš 2003. gada, vērojams, ka gan alkohola lietošanas dēļ PZMG īpatsvars no visiem PZMG, gan priekšlaicīgi mirušo īpatsvars pieaug – ja 2003. gadā 18,8% PZMG bija saistīti ar alkohola lietošanu un 13,4% priekšlaicīgi mirušiem kā galvenais nāves cēlonis bija saistīts ar alkohola lietošanu, tad 2011. gadā šie rādītāji bija attiecīgi 20,8% un 15,8%. Turklāt vērojams, ka PZMG un priekšlaicīgi mirušo īpatsvara pieaugums vīriešu vidū ir lielāks nekā sieviešu vidū.

Mūsu veiktais apkopojums par alkohola akcīzes nodokļa izmaiņām kopš 1994. gada rāda, ka alkohola akcīzes nodoklis (nominālos latos, kas izteikts par vienu litru vidējā alkohola satura dzērienu) līdz 2011. gada beigām ir palielināts vairākas reizes, taču joprojām ievērojami atšķirīgs dažādu veidu dzērieniem. Turklāt, mūsu veiktā datu analīze rāda, ka iedzīvotāju ieņēmumu pieaugums lielākoties ir augstāks par akcīzes nodokļa un alkoholisko dzērienu cenu palielināšanu. Tā, piemēram, ja 1994. gada 3. ceturksnī viena litra 40% degvīna akcīzes nodoklis bija 1,20 lati, tad 2011. gada 3. ceturksnī – 3,76 lati. Akcīzes nodoklis vienam litram vīna 1994. gadā bija 0,25 lati, savukārt 2011. gadā – 0,45 lati. Vismazākais akcīzes nodoklis 2011. gadā bija vienam litram 5% alus jeb aptuveni 0,11 lati, savukārt 1998. gadā – aptuveni 0,03 lati.

Kā norādīts ES 7. ietvara projekta AMPHORA secinājumos un arī citos pētījumos, lai panāktu alkohola patēriņa samazināšanu, būtiski ir alkohola akcīzes nodokļa politiku veidot kā neatkarīgu no dzēriena veida. Respektīvi, lai neveidotos situācija, ka akcīzes nodoklis Latvijā alum ir tikai aptuveni 1/4 daļa no akcīzes nodokļa degvīnam, savukārt vīna akcīzes nodoklis ir 2/5 daļas no akcīzes nodokļa degvīnam vai citiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes Patēriņa cenu indeksā (PCI) apkopotās alkohola cenas kopš 1998. gada, secināms, ka degvīna nominālā cena (jeb tā cena, par kuru šo dzērienu veidu var iegādāties veikalā) ir pieaugusi divas reizes – ja 1998. gadā vidējā degvīna cena bija aptuveni 3,98 lati par vienu litru, tad 2012. gadā – 8,16 lati. Vienlaikus šajā laika periodā vairāk nekā trīs reizes palielinājušies arī iedzīvotāju ienākumi un vērojama inflācija. Analizējot degvīna reālo cenu (jeb to cenu, kas aprēķināta, ņemot vērā inflāciju), secināms, ka degvīna cena līdz 2012. gada beigām pieaugusi tikai par 6,5%, savukārt reālā alus cena salīdzinājumā ar 1998. gadu – pat par aptuveni 10% zemāka.

Ņemot vērā iedzīvotāju ienākumu pieaugumu secināms, ka alkohola finansiālā pieejamība ir ievērojami augstāka nekā tā bija 1998. gadā – šobrīd par vienu neto darba algu (atskaitot izdevumus obligātiem maksājumiem) iespējams iegādāties divas reizes vairāk litru jebkura alkoholiskā dzērienu veida. Turklāt, neskatoties uz neregulāriem alkohola akcīzes nodokļa kāpumiem līdz 2008. gadam, gan alus, gan degvīns kļuva iedzīvotājiem finansiāli pieejamāks – pirmskrīzes periodā degvīna finansiālā pieejamība bija pat 2,8 reizes (!) augstāka nekā 1998. gadā. 2009. gadā veiktie grozījumi normatīvajos dokumentos, palielinot alkohola akcīzes nodokli vairākkārtīgi un grozījumi 2011. gadā pirmo reizi spēja būtiski ietekmēt finansiālo pieejamību, kas vienlaikus ar ievērojamu iedzīvotāju ieņēmumu samazināšanos samazināja alkoholisko dzērienu patēriņu.

Pētījuma ietvaros veiktais jaunāko meta analīžu literatūras apskats rāda, ka alkoholiskajiem dzērieniem ir negatīvs cenas elastīgums, respektīvi, palielinoties tā cenai samazinās patēriņš un samazinoties cenai patēriņš palielinās. Atbilstoši 2009. gadā publicētajai Wagenaar et al. meta analīzei, kurā aplūkots vairāk nekā 1000 dažādi alkohola cenu rādītāji, secināts, ka alus cenas elastīgums ir -0,17, vīnam -0,30, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem -0,29, bet alkoholam kopumā cenas elastīgums ir -0,44. Šajā rakstā analizēto pētījumu rezultāti rāda, ka modeļi ir statistiski nozīmīgi (p<0,001), respektīvi ar 99,9% varbūtību var apgalvot, ka par 10% paaugstinot konkrētā alkoholisko dzērienu veida cenas, alus patēriņš samazinās par 1,7%, vīna patēriņš par 3,0%, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 2,9%, bet alkoholiskajiem dzērieniem kopumā – ne mazāk kā par 4,4%. Būtiski pieminēt, ka lielākais vairums šo pētījumu ir veikti ASV, Kanādā, Austrālijā un Rietumeiropas valstīs, savukārt ir ļoti maz pētījumu par alkohola cenu elastīgumu valstīs ar vidējiem vai zemiem ieņēmumiem.

2012. gadā publicētajā Sorpaisarn un kolēģu apkopojumā par pētījumiem valstīs ar zemiem vai vidējiem ieņēmumiem secināts, ka cenas elastīgums alkoholiskiem dzērieniem ir -0,66, alum -0,55 un -0,79 citiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Mūsu pētījuma ietvaros pēc dažādiem ekonometriskiem modeļiem rēķinātie alkohola cenu elastīguma aprēķini rāda, ka Latvijā alkohola patēriņu cenas ietekmē vairāk nekā valstīs ar augstiem ienākumiem. Veiktie aprēķini rāda, ka, izmantojot kalendārā mēneša datus par alkoholisko dzērienu realizāciju, degvīna cenas elastīgums (atkarībā no izmantotā modeļa, datiem un pieņēmumiem) ir robežās no -2,55 līdz -1,18. Savukārt dažādi kalendārā gada modeļi, kuriem ir augstāka precizitāte par kalendārā mēneša modeļiem, rāda, ka cenas elastīgums ir robežās no -2,41 līdz -1,34. Gan viena, gan otra veida modeļiem ir savi ierobežojumi, un tie ir aplūkoti pētījuma ziņojumā, tomēr visi izmantotie ekonometriskie modeļi rāda, ka cenai un akcīzes nodokļa palielinājumam Latvijā ir augsta ietekme uz degvīna (un citu stipro alkoholisko dzērienu) patēriņu, arī ņemot vērā mainīgu nereģistrētā alkohola tirgus apmēru.

Risinājumi

Tā kā alkohola cenas netiek regulētas ES līmenī un dalībvalstīm ir tiesības noteikt alkohola akcīzes nodokļa likmes, kā arī citus ierobežojumus produktam, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un labklājību un rada ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai, nepieciešams turpināt alkohola akcīzes nodokļa palielināšanu. Turklāt būtu jāvērtē un jāpaaugstina akcīzes nodoklis tām dzērienu grupām, kurām nodoklis ir zems, piemēram, alum un vīnam. Tādējādi neveidotos situācija, kad viens dzērienu veids, piemēram, stipro alkoholisko dzērienu lietotāji, nemainot dzeršanas paradumus, kas daļai iedzīvotāju ir riskanti, turpina tādā pašā apjomā lietot lētākus dzērienus.

Nesen Igaunijā veiktā pētījumā par optimālu alkohola akcīzes nodokli secināts, ka jebkuram alkoholisko dzērienu veidam būtu jābūt par aptuveni 40% augstākam nekā šobrīd, lai tiktu novērsts dzeršanas radītais kaitējums. Cits mūsu kaimiņvalstī veikts pētījums rāda, ka sociālās izmaksas, kas rodas alkohola lietošanas rezultātā, par 70 miljoniem eiro pārsniedz nodokļu ieņēmumus – ieņēmumi aptuveni 134 milj. eiro, bet sociālās izmaksas aptuveni 200 miljoni, turklāt neņemot vērā visas iespējamās izdevumu pozīcijas, piemēram, tuvinieku vai alkohola lietošanas radītās vardarbības upuru ciešanas.

Viens no scenārijiem, kas ļautu gan palielināt valsts budžeta ieņēmumus, gan būtiski nepasliktinātu iedzīvotāju veselību, ir alkohola akcīzes nodokļa palielināšana (piemēram, reizi 12 mēnešos), kas būtu ne zemāks kā inflācijas kāpums. Šāds risinājums ir ieviests vairākās valstīs, tai skaitā Igaunijā. Atsevišķās valstīs alkohola akcīzes nodoklis tiek piesaistīts arī iedzīvotāju ienākumu palielinājumam. Tādējādi neveidotos situācija, ka alkoholiskie dzērieni inflācijas un ienākumu izmaiņu rezultātā kļūst finansiāli pieejamāki.

Otrs pētījuma ietvaros aplūkotais scenārijs paredz palielināt akcīzes nodokli tām dzērienu kategorijām, kurām akcīzes nodoklis ir zems.

Trešais aplūkotais scenārijs paredz alkoholisko dzērienu akciju vai to tirdzniecības zem noteiktas cenas ierobežošanu.

Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna 2012.–2014.gadam viens no punktiem paredz līdz 2014. gada 1. decembrim «…izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot alkoholisko dzērienu optimālo akcīzes likmi, samērojot valsts fiskālos un veselības aizsardzības mērķus…». Mūsu veiktā pētījuma ietvaros veiktie aprēķini rāda, ka sabiedrības veselības kontekstā alkohola lietošana ir būtiskākais novēršamais riska faktors un rada pārmērīgu slogu un izdevumus veselības aprūpes sistēmai. Citās valstīs veiktie pētījumi, kuros alkohola radītās sekas aprēķinātas arī labklājības un sabiedriskās drošības jomās, rāda, ka šajās jomās izdevumi parasti ir augstāki nekā veselības jomā. Ņemot vērā, ka pēdējo reizi alkohola akcīzes nodokļa izmaiņas ir veiktas 2011. gada jūlijā, rosinām kāda no scenārijiem īstenošanu jau no 2014. gada janvāra, turklāt alkohola akcīzes nodoklim palielinoties pakāpeniski, netiktu radīts «tirgus šoks» un optimāli paaugstinot akcīzes nodokli valsts budžetā veidotos papildus ieņēmumi vairāku miljonu latu apmērā jau pirmajā gadā, kurus iespējams novirzīt gan kontroles pasākumiem, gan uz pierādījumiem un zināšanām balstītiem profilakses un ārstēšanas pasākumiem.

Lasi vēl:

Informācijas avots: “Slimību Profilakses un Kontroles Centrs” mājaslapa: http://www.spkc.gov.lv

Leave a Reply